Līnijsekotāja būvēšanas seminārs nometnē “Alfa”
Piedalīties diskusijā par šo rakstu
24.jūijā RTU studenti un aktīvi RTU Robotikas kluba entuziasti vadīja līnijsekotāju robotu būves semināru nometnes „Alfa” dalībniekiem. Vienā no karstākajām vasaras dienām skolēni ar neticamu apņēmību darbojās 7 h, lai pabeigtu savus robotiņus. Neviltots prieks skolēnu sejās par katru nobraukto robota centimetru pa viltīgo trasi, kas bija ar pārrāvumiem un dažādiem līkumiem.
Sākotnēji skolēni tika iepazīstināti ar robotikas nozari – gan vēsturi, gan par to dažādību, kā arī par iespējām, kur var studēt robotikai tuvas nozares. Lai skolēniem būtu lielāka izpratne par robota darbību, tika sniegta lekcija par robotu elektroniku un mehāniku. Tālāk sekoja stundām gara lodēšana. Dažiem skolēniem ātri padevās salikt shēmu, taču lēnāk gāja ar robota mehānikas izveidošanu. Citiem savukārt gāja otrādi. Ik pa brīdim skolēni tika atrauti no lodēšanas, lai izkustētos un raitāk varētu pabeigt savus robotiņus. Daudz jautājumu, daudz spēka, enerģijas, taču kāds milzīgs prieks par izveidoto robotu.
Katru gadu nometne ”Alfa” apvieno vecāko klašu skolēnus, kas guvuši sasniegumus valsts un starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs, kā arī skolēnu zinātnisko darbu laureāti dažādās nozarēs: matemātikā, fizikā, ķīmijā, bioloģijā, kā arī informātikā un ekonomikā. Šogad nometne tika rīkota jau 43. gadu.
/Viktorija Klimko/
Par pašu robotu:
Lai semināra dalībniekiem mazliet atvieglotu darbu, smadzeņu plates jau devām izkodinātas, viņiem atlika tikai iebakstīt pareizajās vietās detaļas un pielodēt, taču lai nesanāktu pilnīgs konstruktors, sensoru plati viņiem bija jātaisa pilnībā pašiem uz maketplates, vadoties tikai pēc shēmas, tad nu šī arī bija tā grūtākā elektronikas daļa.
Programmēšanas daļa šoreiz viņiem izpalika, par cik bija jāiekļaujas vienā dienā, tapēc devām jau saprogrammētus mikrokontrolierus.
Jāpiezīmē ka gandrīz visi dalībnieki lodāmuru rokās turēja pirmo reiz, un sanāca viņiem diezgan labi.
Lai mehāniskajā daļā skolniekiem nav jākrāmējas ar reduktoriem, un smagi jālauza galva, dzenošajai daļai tika izmantotas saliekamās TAMIYAs motoru kārbas (gearbox) ar tai paredzētiem riteņiem.
Barošanai tika izmantoti 4 x AA akumulatori.
Tad nu robota shēma un kods (Autors: Māris Ābele):
R2-R5 – 470 Omi
R1; R9-R11 – 10k Omi
R6-R8 – 220 Omi
Piezīme: shēma nav piezīmēti kondensatori. Vajadzētu vienu elektrolītisko, un pārīti keramsiko, kā arī uz motoriem 3 keramiskos trijstūra lodējumā.
Bijām patīkami pārsteigti ka visiem izdevās sataisīt robotus tam atvēlētajā laikā, turklāt visi arī strādāja.
Kopbilde ar robotiem:
Šāda tipa semināri ir notikuši jau vairākkārtēji, un, visticamāk, turpināsies arī nākotnē. Ja arī Tev ir milzīga vēlme piedalīties, dod mum par to ziņu un skatīsimies ko varam darīt lietas labā.
Kā arī sponsori vienmēr laipni gaidīti, kas vēlētos atbalstīt šāda tipa pasākumus.
Vairāk informācijas:
Edgars Kārkliņš, RTU Robotikas klubs
E: Edgars.Karklins@gmail.com
T: +371 29295131
Viktorija Klimko, RTU Studentu parlaments
E: Viktorija.Klimko@rtusp.lv
T: +371 27896240










Malači! :)
Leave your response!
You must be logged in to post a comment.