Bipolārais tranzistors ir pamatā visai mūsdienīgajai elektronikai, tieši tādēļ ir noderīgi zināt kā ar tādu apieties.
Neesmu eksperts, bet varu padaīties ar informāciju, kas man līdz izveidot vienkāršas analogās un digitālās shēmas.
Šoreiz neiedziļināšos tā darbības principā,jo to aprakstīt būtu gari, un ikdienā tas nav nebūt nav vajadzīgs.
Kur var izmantot tranzistoru ? Visur, kur nepieciešams maiīt kādas strāvas stiprumu atkarībā no citas strāvas stipruma.

Bipolāros tranzistorus iedala 2 veidos :NPN,PNP

Apzīmējumi: B-bāze ; E-emiters; C-kolektors

atšķirība ir kādā virzienā tie "laiž" strāvu , un kādā tie bloķē.Atceramies, ka strāva plūst bultiņas norādītajā virzienā .

Kādā virzienā plūst strāva ? No augstāka potenciāla uz zemāku ( piem. no +5v uz -5v, no +12v uz 0v, no +12 v uz +5 v)
Ja starp Bāzi un Emiteru strāva neplūdīs, tad tā neplūdīs arī stap Koleltoru un Emiteru, jeb citiem vārdiem sakot, lai starp emiteru un kolektoru plūstu strāva, ir nepieciešams lai plūstu strāva arī starp bāzi un emiteru.
Biploārajam tranzistoram piemīt jauka īpašība- tas pastiprina "signālu".

Turpmāk orientēsimies uz biežāk sastopamo- kopemitera slēgumu.

To cik ļoti tranzistors spēj pastiprināt "signālu" apzīmē ar koeficientu hFE = Ic/Ib( kur Ic- strāvas stiprums, kas plūst caur kolektoru; Ib- strāvas stiprums kas plūst caur bāzi).Šo parametru var atrast "datasheetos", bet ieteicams par to pārliecināties ar multimetra plīdzību.
Piemēram, ja Ib=1uA  un hFE= 100 ,tad  Ic=Ib*hFE =0.1A

Kā iegūt vēlamo strāvas stiprumu bāzē?
No Oma likuma I=U/R , tātad  vēlamo strāvas stiprumu iegūstam virknē ieslēdzot pretestību(rezistors, kondensators* ,spole* ).Vienkāršības labad šo pretestību reducēsim uz parastu rezistoru .
attēlā : pievienoti 2 rezistori, strāvas avots, 2 rezistori var tikt aizstāti ar 1 vai vairāk rezistoriem

Rezultējošo pretestību sauksim- Rb (korekti tanī būtu jāietver arī tranzistora iekšējā pretestība, un strāvas avota iekšējā pretestība)
Ja ir zināms sprieguma kritums B-E ķēdē: vienkārši atņemam šo spriegumu no padotā sprieguma, un tranzistora pretestību var neņemt vērā.

Bāzes ķēde nu būtu izskatīta, bet vēl atlicis Kolektors.

Arī šinī ķēdē būs pieslēgta pretestība, nosauksim par R1 ( vienkārši pieslēgt strāvas avotu parasti nav jēgas.)
Vienkāršs slēgums:

patērētājs (slodze) var būt Rezistors kolektora ķēdē, vai pieslēgts paralēli tranzistoram.
U1=Ic*R1 =Ib*hFE*R1

patiesībā ir jāņem vērā vēl pāris faktori:
1) maksimālā strāva, kas drīkst plūst caur kolektoru, kolektoru ( piemērojam attiecīgu pretestību)
2)spriegums , kāds pieslēgts kolektora ķēdei(Vcc)
U1=min(Vcc,Ic*R1)=min(Vcc,Ib*hFE*R1)
U2=Vcc-U1

Pattiesībā, šī shēma strādās kā audio pastiprinātājs, taču skaņa nebūs nezcik pievilcīga.Personīgi ieteiktu šādu lietot tikai un vienīgi digitālajām shēmām(kā slēdzi), jo tiek pastiprināts tikai pozitīvais periods.

Audio mērķiem mazām jaudām ir ieteicams pielietot A klases pastiprinātāju, savukārt lielām jaudām- AB klases pastiprinātāju.
Abus sekojošos var izveidot balstoties uz to kas ir aprakstīts augstāk,kā to izdarīt pastāstīšu kādu citu reizi.Tad arī varbūt kāda salodēta shēma ar detaļu vērtībām tiks ievietota.

Aplūkot oriģinālo rakstu

"Personīgi ieteiktu šādu lietot tikai un vienīgi digitālajām shēmām(kā slēdzi)" – vai tad sledzha rezhimam nebija paredzets kopkolektora slegums?