Varbūt kādam radīsies jautājums, kāpēc tieši OPA nevis TAD vai LM sērijas mikroshēmas, kuras ir daudz izplatītākas un lētākas.

Atbildēšu tā, ka man gribējās uzbūvēt salīdzinoši vienkāršu, ātru pastiprinātāju un šīs mikroshēmas bāzes un salīdzināt to ar savu LM 3875 pastiprinātāju. OPA 549  ieteicamais pastiprināšanas koeficients 10 un zemāks, lai nodrošinātu pēc iespējas zemāku THD rādītāju. Ar augstāku pastiprināšanas koeficientu jūtami tiek degradēts augsto frekvenču atskaņojums. Zemāks pastiprinājuma koeficients palielina pastiprinātāja atskaņojamo frekvenču joslu un samazina THD.

Dotajā situācijā operacionālais pastiprinātājs ir slēgs neinvertējošā slēgumā ( tas nozīmē, ka ieejas signāls ir vienā fāzē ar izejas signālu). Pastiprināšanas koeficients – 11.

Shēma ir šāda (bez barošanas kondensatoriem un šuntējošajiem kondensatoriem un ieejas atdalošā kondensatora) :

Izejā var likt paralēli nelielas induktivitātes spoli un 10 omu rezistoru. Reizēm izmanto mazas pretestības stieples vīto rezistoru ar pretestību 0.1R. Tas tiek darīts , lai stabilizētu pastiprinātāja darbību ar kapacitatīvām slodzēm. Rezistors obligāti jāizmanto, ja slēdz  vairākas mikroshēmas paralēli.

Galvenās atšķirības no LM sērijas mikroshēmām : nav MUTE funkcija (tiesa, LM 3875 arī nav), ir iespēja ierobežot izejas  strāvu , ieejā lauktranzistori (mazāks līdzspriegums izejā). THD ir lielāks salīdzinoši ar LM sēriju un jau iepriekš minētais vēlams zemāks pastiprināšanas koeficients – tātad lielāka atgriezeniskā saite.  Vēl daudzi lietotāji pēc pieredzes uzskata, ka OPA ir daudz stabilākas par LM un tām nav problēmas ar ierosmi u.c. , piem. pie nepareizas montāžas ut.t.

Dotajai mikroshēmai maksimālais pieļaujamais darba spriegums ir +- 30V, tādēļ konstrukcijā izmantoti 2 barošanas transformatori INDEL 100VA 2x17V AC. Pēc taisngrieža un filtra kondensatoriem (22 000uf x35V) tas sastāda +-24-25V līdzspriegumu. Ir izmantots viens diožu tilts no diskrētām diodēm (transformatoram ir izveidots visduspunkts apvienojot viena tinuma beigas un otra sākumu) , lai samazinātu sprieguma kritumu uz tām – ja tiktu izmantoti 2 taisngrieži , katrs savam tinumam. Katram kanālam ir savs barošanas bloks ar savu taisngriezi un filtru. Radiatori un barošanas bloka elementi tika iegūti balvā no transformators.lv. Radiatoru izmērs 190x70x50 kas ir pilnīgi pietiekoši šādas jaudas pastiprinātājam- apm. 35W pie 8 omu slodzes un apm. 60W pie 4 omu slodzes.

PCB plates ir pašizgatavotas – barošanas blokam mans izklājums, pastiprinātāja PCB – no diyaudio.com foruma.

Salodētās plates:

Korpuss tika izgatavots izfrēzējot 8 vienādas detaļas un tad tās salīmējot kopā. Korpusa vāki izgatavoti no alumīnija ar gaisa cirkulācijas atverēm. Pēc tam veikta korpusa slīpēšana un lakošana. Visi elementi stiprinās pie pamatnes.

Aizmugures pieslēgvietas:

šeit izmantotās ligzdas iegādātas ebay.com , tādas konstrukcijas , lai varētu iestrādāt 2cm  biezā panelī. Standarta risinājumi te neder bez  papildus korpusa sagatavošanas, kas ne vienmēr ir iespējams mājas apstākļos darbus veicot uz virtuves galda .

Priekšējais panelis – askētisks :

Nedaudz mērījumi :

Taisnstūris uz 20Khz

Fona līmenis:

Izejas signāla spektrs:

Izejas spriegums ap 8V, 3 . harmoniskā dominē. Frekvence 1Khz. Kopumā pieaugot Frekvencei – pieaug kropļojumu apmērs. Bet tas integrētajiem mikroshēmu pastiprinātājiem ir raksturīgi – gan LM, gan OPA. Protams, var salīdzināt kurā punktā kurai mikroshēmai labāki rādītāji – bet tas nav svarīgi priekš manis. Šie kropļojumi , galvenokārt ir saistīti ar mikroshēmas izejas pakāpēm, kuras ir kavizikomplementāras (ar viena tipa tranzistoriem) un tām ir salīdzinoši maza miera strāva, kas un rodas kropļojumi punktā kad sinusoīda šķērso nulles punktu.

Atskaņojamo signāli josla – 20Hz-100Khz praktiski bez krituma.

Par skanējumu : Man šķiet, ka šī mikroshēma skan ne tik griezīgi un asi ,kā LM. Bet tas ir gaumes jautājums. Šī skan „pareizāk” .  ES pats neesmu izteikts mikroshēmu pastiprinātāju piekritējs, bet šis tapa , kā tāds ātrs un salīdzinoši zemu izmaksu projekts.

Paldies Transformators.lv par iepriekšējo balvu un Argus  veikala 2.st. darbinieka profesionālo  attieksmi  .

Lodējat un neaizmirstiet arī mūziku paklausīties !

Aplūkot oriģinālo rakstu

kur un par kādu cenu dabūji to priekšējo podziņu?

cena apm. 14USd ja pareizi atceros.

argus.lv – cenas/kvalitātes attiecība visaugstākā. citi būs vismaz 1.5x – 2x dārgāki.

Tev tai sheemaa gadiijumaa nav kljuuda? :D

spoki esmu ten

Jaudu var rēķināt šādi pa fisko : barošanas spriegums kvadrātā dalīts ar slodzes pretestību un dalīts ar 2
piem. ja ir baroklis +-24V kā šim čipampam tad pie astoņi omi būs (24x24)/8*2=36W

Par radiatoriem – nav tik vienkārši, bet īsumā jāņem vērā visa ķēde- pusvadītāja virsmas laukums, izolācijas vadītspēja ( vizla, silikons + termopasta) + Radiatora izmēri, materiāls , apstrāde (krāsots, anodēts, "pliks" ar aktīvo dzesi ut.t.).
Un pastiprinātāja jauda, klase Ut.t. Ir excel tabulas pēc kurām var visu sarēķināt.

Jāzina kāda ir maksimālā jauda kura būs jāizkliedē;
Kāda ir max. pieļaujamā radiatora temperatūra (parasti norma ir kādi 50 – 60 grādi. tātad 40 virs telpas temp.;
Maksimāli pieļaujamā traņa/mikrenes kristāla temperatūra (parasti datasheet to norāda);
Kāda būs termālā pretestība posmā kristāls/radiators ?
Dažādiem izolatoriem ir dažāds Celsija grāds/W koeficients (C/W)jo mazāks jo labāk. Radiatoriem tas pats – jo mazāks C/W jo labāks/lielāks radiators . Aprēķina piemēru nelikšu, bet netā var atrast. Svarīgi , ka visi C/W summējas un tas paliek lielāks, siltuma atdeve samazinās, jo termālā pretestība pieaug. (piem. radiators ir ar C/W 0.5 un izolators ar 0.3, tad kopējais pieaug līdz 0.8. Tas nozīmē, ka tranis nespēs izkliedēt paredzēto jaudu jo nespēs visu siltumu novadīt uz radiatora, tas tā prasti teikts-nevarēs praksē "kurināt" trani uz datasheet norādīto max. jaudu P .) Tāpēc vajag lietota labu izolatoru + termopastu. Praksē nedrīkst būt liela temp. starpība starp radiatoru un tranzistora korpusu, ja tā ir liela – termālā pretestība ir pārāk liela.