Nekas nevar būt patīkamāks par kanafoloja aromātu, un skatu uz pabeigtu, skaistu iekārtu vaine…? Nu, par gaumi jau nestrīdas, bet man labāk patīk arī ja šī iekārta arī funkcionē kā to biju paredzējis.
Diemžēl , nereti internetā gadās atrast kādu shēmu, kuru uzlodējot, tā nemaz nestrādā :( , bet kāpēc tad autoram strādā?
Kāpēc reizēm pats izplānoju shēmu, strādā simulatorā, bet realitātē ne?
Pats cenšos šīs lietas izprast, lasu literatūru, mācos, darbojos , un padalīšos ar informāciju , ko nujau pats zinu – komponentes nav ideālas (protams)…
Pirmāmkārtām pati vienkāršākā komponete, kas daudziem neizraisīs pilnīgi nekādas aizdomas -
Vads/stieple/…
šķiet, ka tur nav ko apskatīt, vienkāršs vadītājs nekādas ietekmes. Ak jā , šķērsgriezuma laukums ;) cik ampēras var plūst cauri , tas ir tas , kas jāuzmana vane ? Nu, tas ir svarīgi, bet hobija apsākļos cik tad nu tās A mēs pūtīsim caur to vadu , taisīt 1MW raidītāju mums ir samērā nesapratīgi, it īpaši tiem, kas lasa šo tekstu izglītošanās nolūkos. Laukumam,protams, ir liela nozīme, bet augstfrekvences shēmās tas nav viss. Ir tāda parādība kā :
skinefekts – jo augstāka frekvence , jo vairāk strāva pārvietosies pa vadītāja ārmalu kā centru. Šis slānis pa kuru strāva pārvietosies ir atkarīgs gan no frekvences, gan no vadītāja.
Kā noskaidrot šī slāņa biezumu atstāšu kā mājasdarbu( atzīšos, ngribu dot formulu tik vienkārši, noderīgāk atrast saiti kur tas jauki paskaidrots. Ja rakstītu te, tad teksts kļūtu visai pagarš)
Induktivitāte – nē vēl par spolēm nerunāju, bet gan par vadītāju. Kā izrādās- katram vadītājam piemīt induktivitāte – ļoti nozīmīga kļūst augot frekvencei ;)
taisnam, dia-/para-magnētiskam vadītājam induktivitāti var aprēķināt visai viegli :
L=0.0002*l( ln(l/r) – 0.75 ) uH
, kur l= vadītāja garums(mm),r=rādiuss(mm)
vēl,protams, piemīt pretestība, bet tas ir triviāli, un parazītiskā kapactāte starp 2 vadītājiem, bet arī to ir elementāri aprēķināt, ko vispār varēs ignorēt daudz gaījumos, ja attālums starp vadītājiem būs gana liels un frekvence – maza.
Nākamais, ne mazāk mulsinošais elements-
Rezistors
Tā vien gribas uzskatīt, ka reziztora impedance(patlaban uzskatam ka sinonīmi ar pretestību) ir konstata tanīs +-5% robežās… Skumjā patiesība- nav gan. Rezisoram piemīt izvadi – induktīvi ( kā jau noskaidrojām) un starp izvadiem vēl eksistē kapacitāte ( vēlāk ganjau sapratīsiet kur ). Ak jā, un tā kā rezistoram piemīt gan induktivitāte, gan kapacitāte tad piemīt arī rezonantā frekvence ( tiem kas saprot ko nozīmē rezonanse var būt nedaudz biedējoši )
Ak jā, ne visi rezistori vienādi maina impedanci atkarībā no frekvences , ja vairāk naudas- labāk izmantot metāla filmas rezistorus
nākamreiz par spoli, kondensatoru ;)
iesaku no šīm parazītiskajām parādībām nebaidīties, bet tās izmantot savā labā ;) (lietojot SMD ir mazākas parādības komponentēm, jo nav "kāju" )
Aplūkot oriģinālo rakstu
Meklēt 
Home
Izprintēt šo Ierakstu 
Topic RSS 
